Anatomija (Ossa, juncturae et musculi membri superioris)

3. Ossa, juncturae et musculi membri superioris. Augšējās ekstremitātes kauli, saites un muskuļi.

Terminā ,,augšējā ekstremitāte" ietilpst ne tikai roka, bet arī plecs. Tāpēc augšējo ekstremitāti ir pieņemts iedalīt divās daļās:

1. rokas plecu josla - cingulum membri superioris. No kauliem plecu joslai pieder atslēgas kauls un
lāpstiņa. Attiecīgi arī muskuļi, kas sākās no šiem kauliem un piestiprinās pie rokas skeleta, pieder
rokas plecu joslas muskuļiem,

2. augšējās ekstremitātes brīvā daļa -pars libera membri superioris. Pie šīs daļas pieder augšdelms,
apakšdelms un plauksta. Par brīvu šo daļu sauc tādēļ, ka, atšķirībā no plecu joslas daļas, šī ir ļoti
kustīga.

Ossa cinguli membri superioris. Plecu joslas kauli.

Kā jau tika minēts pie šīs rokas skeleta daļas pieder atslēgas kauls (clavicula) un lāpstiņa (scapuld). Abi šie kauli tika izskatīti sadaļā par rumpji, jo vairāki rumpja muskuļi stiprinās pie šiem kauliem.

Ossapartis liberi membri superioris. Brīvās augšējās ekstremitātes kauli.

Brīvās augšējās ekstremitātes skelets sastāv no sekojošām daļām:

augšdelma skelets. Sastāv no viena kaula - pleca kaula {humerus\ kas jau tika izskatīts saistībā ar

rumpja muskuļiem.

apakšdelma skelets. Sastāv no diviem kauliem:

1. ulna - elkoņa kauls.

2. radius - spieķkauls

plaukstas skelets. Plauksta {manus) sastāv no trim daļām:

1. plaukstas pamats (carpus)

2. delna (metacarpus)

3. pirksti (digiti)

Ulna, elkoņa kauls.

Elkoņa kaula proksimālajā epifTzē izšķir sekojošas struktūras:

• olecranon - elkoņa paugurs. Masīvs izaugums elkoņa kaula mugurpusē. Ja roku saliec elkoņa
locītavā, olecranon izvirzās ārā un ir iztaustāms kā ,,elkoņa asais stūris"

• incisura trochlearis - veltņa ierobs. Locītavas virsma, kas artikulē ar trochlea humeri.

• processus coronoideus - vainagizaugums. Ass izaugums, kas pie apakšdelma fleksijas ieiet fossa
coronoidea humeri

• incisura radialis - spieķakaula ierobs. Neliela ieliegta locītavas virsma, kas ir vērsta pret
spieķakaula locītavas apmali {circumferentia articularis radii)

• tuberositas ulnae - elkoņa kaula nelīdzenums

Elkoņa kaula distālaja epifTzē izšķir:

• caput ulnae - elkoņa kaula galva

• circumferentia articularis - locītavas apmale. Locītavas virsma, kas ir vērsta pret elkoņa kaula
ierobu {incisura ulnaris).

• processus styloideus ulnae - elkoņa kaula īlenveeida izaugums

Radius, Spieķkauls.

Spieķkaula proksimālajā epifizē izšķir sekojošās struktūras:

• caput radii - spiķkaula galva

• circumferentia articularis - locītavas apmale. Locītavas virsma, kas ir vērsta pret spiķkaula ierobu
{incisura radialis)

• collum radii - spieķakaula kakliņš. Kaula sašaurinājums uzreiz zem caput radii

• tuberositas radii - spieķakaula nelīdzenums

Spieķkalna distālaja epifizē izšķir:

• incisura ulnaris - elkoņa kaula ierobs. Locītavas virsma, kas artikulē ar elkoņa kaula locītavas
apmali {circumferentia articularis)

• facies articularis carpea - plaukstas pamata locītavas virsma

• processus styloideus - īlēnveida izaugums

Ossa manus. Plaukstas kauli. Carpus, Plaukstas pamata kauli.

Plaukstas pamatu {carpus) sastāda astoņi nelieli kauliņi, kas ir sagrupēti divās rindās. Proksimālā rinda artikulē ar spieķakaula^c/es articularis carpea. Bet distālā atrodas starp pirmās rindas kauliņiem un delnas kauliem. Šie kauli ir savstarpēji savienoti ar sinartrozi (sindesmozi) un tāpēc kustības šeit ir stipri ierobežotas.

Ossa metacarpi. Delnas kauli.

Pieci kauli, kas atrodas starp karpāliem kauliņiem un falangām. Katram metakarpālajam kaulam izšķir sekojošās struktūras:

• basis - pamats. Masīvākais kaula gals, kas artikulē ar karpāliem kauliem.

• corpus - ķermenis. Metakarpālā kaula diafize.

• caput - galviņa. Ieapaļš kaula gals, kas artikulē ar falangām.

Ossa digitorum, Pirkstas kauliņi.

Pirmajam pirkstam (īkšķim) ir divas falangas - proksimālā un distālā. Pārējiem četriem pirkstiem ir trīs falangas - proksimālā, vidējā un distālā. Katrai falangai, līdzīgi kā metakarpāliem kauliem izšķir falangas pamatu, ķermeni un galviņu. Izņēmums ir distālās (naga) falangai, kurai nav galviņas (distālak par tām falangu vairs nav un, līdz ar to nav ar ko artikulēt).

Kopā falangas izveido pirkstu skeletu. Dažiem pirkstiem ir savi nosaukumi:

• pollux - īkšķis.

• index - rādītājpirksts.

• digitus minimus - mazais pirksts.=