Anatomija (Ossa, juncturae et musculi membri superioris)

3. Ossa, juncturae et musculi membri superioris. Augšējās ekstremitātes kauli, saites un muskuļi.

Terminā ,,augšējā ekstremitāte" ietilpst ne tikai roka, bet arī plecs. Tāpēc augšējo ekstremitāti ir pieņemts iedalīt divās daļās:

1. rokas plecu josla - cingulum membri superioris. No kauliem plecu joslai pieder atslēgas kauls un
lāpstiņa. Attiecīgi arī muskuļi, kas sākās no šiem kauliem un piestiprinās pie rokas skeleta, pieder
rokas plecu joslas muskuļiem,

2. augšējās ekstremitātes brīvā daļa -pars libera membri superioris. Pie šīs daļas pieder augšdelms,
apakšdelms un plauksta. Par brīvu šo daļu sauc tādēļ, ka, atšķirībā no plecu joslas daļas, šī ir ļoti
kustīga.

Ossa cinguli membri superioris. Plecu joslas kauli.

Kā jau tika minēts pie šīs rokas skeleta daļas pieder atslēgas kauls (clavicula) un lāpstiņa (scapuld). Abi šie kauli tika izskatīti sadaļā par rumpji, jo vairāki rumpja muskuļi stiprinās pie šiem kauliem.

Ossapartis liberi membri superioris. Brīvās augšējās ekstremitātes kauli.

Brīvās augšējās ekstremitātes skelets sastāv no sekojošām daļām:

augšdelma skelets. Sastāv no viena kaula - pleca kaula {humerus\ kas jau tika izskatīts saistībā ar

rumpja muskuļiem.

apakšdelma skelets. Sastāv no diviem kauliem:

1. ulna - elkoņa kauls.

2. radius - spieķkauls

plaukstas skelets. Plauksta {manus) sastāv no trim daļām:

1. plaukstas pamats (carpus)

2. delna (metacarpus)

3. pirksti (digiti)

Ulna, elkoņa kauls.

Elkoņa kaula proksimālajā epifTzē izšķir sekojošas struktūras:

• olecranon - elkoņa paugurs. Masīvs izaugums elkoņa kaula mugurpusē. Ja roku saliec elkoņa
locītavā, olecranon izvirzās ārā un ir iztaustāms kā ,,elkoņa asais stūris"

• incisura trochlearis - veltņa ierobs. Locītavas virsma, kas artikulē ar trochlea humeri.

• processus coronoideus - vainagizaugums. Ass izaugums, kas pie apakšdelma fleksijas ieiet fossa
coronoidea humeri

• incisura radialis - spieķakaula ierobs. Neliela ieliegta locītavas virsma, kas ir vērsta pret
spieķakaula locītavas apmali {circumferentia articularis radii)

• tuberositas ulnae - elkoņa kaula nelīdzenums

Elkoņa kaula distālaja epifTzē izšķir:

• caput ulnae - elkoņa kaula galva

• circumferentia articularis - locītavas apmale. Locītavas virsma, kas ir vērsta pret elkoņa kaula
ierobu {incisura ulnaris).

• processus styloideus ulnae - elkoņa kaula īlenveeida izaugums

Radius, Spieķkauls.

Spieķkaula proksimālajā epifizē izšķir sekojošās struktūras:

• caput radii - spiķkaula galva

• circumferentia articularis - locītavas apmale. Locītavas virsma, kas ir vērsta pret spiķkaula ierobu
{incisura radialis)

• collum radii - spieķakaula kakliņš. Kaula sašaurinājums uzreiz zem caput radii

• tuberositas radii - spieķakaula nelīdzenums

Spieķkalna distālaja epifizē izšķir:

• incisura ulnaris - elkoņa kaula ierobs. Locītavas virsma, kas artikulē ar elkoņa kaula locītavas
apmali {circumferentia articularis)

• facies articularis carpea - plaukstas pamata locītavas virsma

• processus styloideus - īlēnveida izaugums

Ossa manus. Plaukstas kauli. Carpus, Plaukstas pamata kauli.

Plaukstas pamatu {carpus) sastāda astoņi nelieli kauliņi, kas ir sagrupēti divās rindās. Proksimālā rinda artikulē ar spieķakaula^c/es articularis carpea. Bet distālā atrodas starp pirmās rindas kauliņiem un delnas kauliem. Šie kauli ir savstarpēji savienoti ar sinartrozi (sindesmozi) un tāpēc kustības šeit ir stipri ierobežotas.

Ossa metacarpi. Delnas kauli.

Pieci kauli, kas atrodas starp karpāliem kauliņiem un falangām. Katram metakarpālajam kaulam izšķir sekojošās struktūras:

• basis - pamats. Masīvākais kaula gals, kas artikulē ar karpāliem kauliem.

• corpus - ķermenis. Metakarpālā kaula diafize.

• caput - galviņa. Ieapaļš kaula gals, kas artikulē ar falangām.

Ossa digitorum, Pirkstas kauliņi.

Pirmajam pirkstam (īkšķim) ir divas falangas - proksimālā un distālā. Pārējiem četriem pirkstiem ir trīs falangas - proksimālā, vidējā un distālā. Katrai falangai, līdzīgi kā metakarpāliem kauliem izšķir falangas pamatu, ķermeni un galviņu. Izņēmums ir distālās (naga) falangai, kurai nav galviņas (distālak par tām falangu vairs nav un, līdz ar to nav ar ko artikulēt).

Kopā falangas izveido pirkstu skeletu. Dažiem pirkstiem ir savi nosaukumi:

• pollux - īkšķis.

• index - rādītājpirksts.

• digitus minimus - mazais pirksts.=

Fizika (5.10) R e n t g e n s t a r i TIKAI teksts no slaidiem

TIKAI teks no lekcijas 05. 10.2007 slaidiem. Teksta var but nesalasami "latviski" burti. Ta nav mana vaina, tads ir originals.

R e n t g e n s t a r i
veidi
iegûšana
fizikâlâs îpašîbas
Dr. Aija Teibe
Radioloìijas Institûts
Rîgas Stradiòa Universitâte
Radioloìijas vçsture
1895. gada 8.novembrî
Vilhelms Kondrâts Rentgens atklâj nezinâmu starojumu (x)
n ar augstu caurspiešanâs spçju
n izraisa smago metâlu sâïu fluorescenci
Radioloìijas vçsture
1895. gada 22.decembrî
n veikts V.K.Rentgena sievas plaukstas uzòçmums
Radioloìijas vçsture

n 1896.gada 23. janvârî ziòo Vircburgas ârstu un fiziíu asociâcijas sçdç par savu atklâjumu un veic

n Alberta von Kollikera plaukstas uzòçmumu
Radioloìijas vçsture
Vilhelms Kondrâts Rentgens
n Dzimis 1845.g. 27.martâ Lenepâ (Vâcija)
n Izslçgts no Utrehtas ìimnâzijas
n 1868.g. beidzis Cîrihes Politehnisko institûtu
n 1869.gadâ ieguvis doktora grâdu
n 1872.g.7.jûlijâ apprec Annu Bertu
n 1875.g. ievçlçts par profesoru
n No 1888.g. lîdz 1900.g. strâdâ Vircburgas Universitâtç (Vâcija)

Radioloìijas vçsture
n 1900.-1923.g. Minhenes universitâtes Fizikas un metroloìijas institûta vadîtâjs
n 1901. gadâ saòem Nobela prçmiju fizikâ
n 1906. gadâ x-starus nosauc Rentgena vârdâ
n Miris 1923.gada 10.februârî 78 gadu vecumâ
Radioloìijas vçsture
Vircburgas Universitâte

Sakarā ar to, ka daži PSK pasniedzēji nav apmierināti, ka šajā mājas lapa var atrast pilnīgi sagatavotus mācību materiālus, tiek pieņemts lēmums mācību materiālus publicēt failos, kuru piekļuvei ir nepieciešama parole! Šīs publikācijas pilns teksts būs pieejams citā mājas lapā!

Radiācijas fizika (21.09) TIKAI teksts no slaidiem

TIKAI teksts no slaidiem Lekcija 21.09.2007

Radiācijas fizika

Aija Teibe
RSU Radioloģijas institūts
Radioloģijas katedra
Atoms
n ......19 gadsimta lielākais atklājums
Atoma struktūra
n Visas vielas sastāv no atomiem ar vienādu struktūru
n Visi atomi sastāv no
n maza, blīva, ”+” lādēta kodola, diametrs ~10-14 m
n ap to (~10-10 m) riņķo ļoti vieglas daļiņas ar “-” lādiņu - elektroni
n Atoms ir ar neitrālu lādiņu


Salīdzināšanai...
n Šūnas diametrs
n 1/100 000 no metra

n Atoma diametrs
n 1/100 000 no šūnas

n Kodola diametrs
n 1/100 000 no atoma
Atoms
n Atoma kodols sastāv no
n noteikta “+” lādētu protonu skaita
n lādiņš 1,6x10-19 C
n masa 1,7x10-27 kg
n noteikta neitronu skaita

Sakarā ar to, ka daži PSK pasniedzēji nav apmierināti, ka šajā mājas lapa var atrast pilnīgi sagatavotus mācību materiālus, tiek pieņemts lēmums mācību materiālus publicēt failos, kuru piekļuvei ir nepieciešama parole! Šīs publikācijas pilns teksts būs pieejams citā mājas lapā!

Konvencionālā rentgenogrāfija (Ievads specialitātē)

Ievads specialitātē
Konvencionālā rentgenogrāfija
Māra Epermane
Stradiņa koledža 2006


Rentgenogrāfija
n Statiska attēla iegūšana ar rentgenstaru palīdzību
n Stacionārās rentgeniekārtas
u Fiksēts fokusa-filmas attālums
u Brīvs fokusa-filmas attālums
t Griestu spuldzes stiprinājums
t Kolonnas spuldzes stiprinājums
n Pārvietojamās rentgeniekārtas

Sakarā ar to, ka daži PSK pasniedzēji nav apmierināti, ka šajā mājas lapa var atrast pilnīgi sagatavotus mācību materiālus, tiek pieņemts lēmums mācību materiālus publicēt failos, kuru piekļuvei ir nepieciešama parole! Šīs publikācijas pilns teksts būs pieejams citā mājas lapā!

Jonizējošo starojumu fizika. (Bez bildem tikai TEKSTS)

Jonizējošo starojumu fizika. Elektrotehnika
(programmas jautājumi)
1. Matērijas uzbūve. Atoma modelis, masa, lādiņš, elektronu apvalks, enerģijas līmeņi.
2. Svārstību kustība, amplitūda, periods, frekvence, fāze. Viļņi, viļņa garums, viļņu izplatīšanās ātrums.
3. Elektromagnētisko viļņu skala.
4. Gaismas daba. Gaismas atstarošanās un laušana.
5. Elektrība, tās daba un mērīšana. Vadītāji, to vadītspēja un pretestība. Pusvadītāji, izolatori. Elektriskais lauks, elektriskais potenciāls. Kapacitāte. Elektriskās strāvas darbs un jauda.
6. Magnētisms. Elektromagnētisms, elektromagnētiskā indukcija. Līdzstrāva. Maiņstrāva. Transformatori. Autotransformatori. Trīsfāzu ķēdes. Elektrības mērinstrumenti, to uzbūve un darbības principi.
7. Rentgenstari, to daba un īpašības. Bremzes rentgenstarojums, tā spektrs. Raksturīgais rentgenstarojums. Rentgenstarojuma mijiedarbība ar vielu un caurspīdības likumsakarības. Filtrācija. Bremzes starojuma intensitātes atkarība no sprieguma uz rentgenlampas un no anodstrāvas stipruma. Rentgenattēla veidošanās.
8. Radioaktivitāte, tās daba. Radioaktīvie izotopi, mākslīgie radioaktīvie izotopi. Izotopu izmantošana.
VISPĀRĪGAS ZIŅAS PAR VIELAS UZBŪVI
MOLEKULĀRI KINETISKĀS TEORIJAS PAMATTĒZES
Priekšstats par to, ka visi ķermeņi sastāv no ļoti sīkām daļiņām – atomiem,

Sakarā ar to, ka daži PSK pasniedzēji nav apmierināti, ka šajā mājas lapa var atrast pilnīgi sagatavotus mācību materiālus, tiek pieņemts lēmums mācību materiālus publicēt failos, kuru piekļuvei ir nepieciešama parole! Šīs publikācijas pilns teksts būs pieejams citā mājas lapā!